Refleksijas par nodarbībās dzirdēto un darīto

16.04.2012.

Iepazinām ilgtspējīgas attīstības pamatkomponentus  – sabiedrība, apkārtējā vide, ekonomika.

Īss ieskats ilgtspējīgas attīstības un klimata pārmaiņu politikas vēsturē.
Izglītība ilgtspējīgai attīstībai - izglītība, kas izglīto un mudina sabiedrību veidot tādas vērtības, kas rosina veidot savu uzvedību un sabiedrības procesus kopumā tādus, kas Zemes resursus izmanto racionāli un tādējādi, ka arī nākamās paaudzes var baudīt Zemes resursus, bagātību un skaistumu tāpat kā mēs. Tā kā attīstība ir nemitīgs process, arī izglītība ilgtspējīgai attīstībai nemitīgi pilnveidojas.

Nodarbības laikā sākām veidot 5 apņemšanās, kas samazinātu mūsu personīgās darbības negatīvo ietekmi uz vidi un pozitīvi ietekmētu cilvēkus ap mums.

Nodarbībā kopumā sagāzelējās mans priekšstats par videi draudzīgas dzīvošanas jautājumiem – tas ir ne tikai lietot ekoloģiskas lietas un pārtiku, bet arī izvērtēt pilnu ciklu – resursi ražošanai, transportēšanai, izmeši, produktivitāte, kas kopumā ietekmē to, kā manis lietotie produkti un preces, darbība kopumā ietekmē vidi un klimatu. Katra lieta būtu vērtējama carur ilgtspējīgas attīstības pamatkomponentiem

Nācās pārvērtēt savu izpratni par videi draudzīgu pieeju arī plašākā kontekstā, tam palīdzēja docētājas uzdotie jautājumi, analizējot mūsu izteikumus.

23.04.2012.

Izvērtējām 4 vīzijas, kā klimata lietas var attīstīties cilvēku darbības rezultātā, spriedām par to ticamību un vēlamību. Konstatējām, ka salīdzinoši ticamas ir gan teorijas, kurās tiek paredzēts, ka cilvēce atradīs jaunas, efektīvas un videi draudzīgas enerģijas iegūšanas metodes, gan arī metodes, kuras klimata pārmaiņas attēlo pat ļoti dramatiski.

Secinājām, ka ilgtspējīgai attīstībai nepieciešama starpdisciplināra un holistiska pieeja – nepieciešama izpratne un īstenošana visplašākajā mērā.  Procesi vai iniciatīvas jāizvērtē caur 3 aspektiem (sabiedrība, apkārtējā vide, ekonomika), lai pēc būtības ilgtspējīgas attīstības pieeja darbotos.

Veicām Zemes u.c. veselības salīdzinošu novērtējumu un secinājām, ka salīdzinoši ar cilvēku sabidrību planētas Zeme veselība kopumā ir daudz labāka, jo esam "apsēduši" tikai planētas virspusi, tai pat laikā ietekme uz Zemes garozas faunu un floru ir visai graujoša.

28.04.2012.

Nodarbībā skatījāmies filmu „Laika jautājums”, kurā tika skaidrots, ka uz fosilo degvielu balstītais transports nav vienīgais klimata pārmaiņu veicinātājs (siltumnīcas efekta gāzes, tostarp CO2), bet pārmaiņas veicina arī Saules aktivitāte, Zemes rotācijas īpatnības, vulkāniskā aktivitāte, ugunsgrēki, lopkopība, trūdēšanas procesi u.c. Savukārt sekas izpaužas ledāju kušanā, viesuļvētrās, plūdos, karstuma viļņos, ūdens trūkums un tuksnešu palielināšanās... Mūsdienās cilvēks 1dienā iztērē tik daudz enerģijas, cik pirms 1000 gadiem 1 cilvēks iztērēja visas dzīves laikā.

Iepazinām ekoloģiskās pēdas jēdzienu un iemācījāmies to aprēķināt vietnē http://www.pdf.lv/epeda/epeda.html. Pārrunājām dažādas iespējas uzlabot savu sniegumu, piemēram, izmantojot LED vai ekonomiskās spuldzes, lietojot auduma maisiņus, nelietot balinātu papīru un veļas optiskos balinātājus vai izslēgt gaismas un elektroniskās ierīces, kad tās netiek lietotas, neatstāt tās arī gaidīšanas režīmā.

14.05.2012.
Salīdzinājām 2 trikotāžas krekliņu dzīves ciklus, analizējām dažādu ražošanas posmu ietekmi uz vidi. Videi veisvērtīgāk izrādījas tas, ja šis dzīves cikls ir nevis lineārs (iegūst izejvielas-> ražo -> pārdod-> izmet), bet gan aplveida, kad beigu atkritums tiek pārstrādāts un atkal kļūst par izejvielu. Izrādās, ka viena krekliņa izgatavošanai ir nepieciešams pievadīt daudz enerģijas katrā dzīves cikla posmā.

Metode: projektu piešķiršanas komisija
Grupu diskusiju gaitā no 10 projektiem izvēlējāmies trīs - 4.,6., un 9.
Secinājām, ka tomēr svarīgi pievērst uzmanību projekta nosaukuma formulējumam, piemēram, ja mēs būtu ievērojušas atšķirību starp atjaunojamo un neizsīkstošo enerģiju, tad iespējams, ka 6. projektu nebūtu atbalstījušas. Mājražošanas attīstība programma (9.) šķita kā laba alternatīva, lai mazinātu cilvēku pārcelšanos no laukiem uz pilsētām, jo vietējos pārtikas resursus nodrošina lauki, nevis pilsētas. Mājražošana ir iespēja cilvēkiem attīstīt savu biznesu mājās, tādējādi stiprinot vietējo kopienu, lai nav tā, ka pagastā vienīgie nodarbinātie ir pašvaldības darbinieki un skolu personāls, bet lai tiek radīta arī pievienotā vērtība un attīstīta tradicionāla ražošana, ekoloģiska pieeja (ko rūpnīcās ievērot ir komplicētāk).
Atbalstījām inženieru izglītību (4.) kā ilgtermiņa projektu, lai attīstītos ekonomiskais aspekts, sociālajā aspektā tas nodrošina cilvēku labklājību un komfortu, resursus sociālajā budžetā, ja tiek stimulētas jomas, kuras veido pievienoto vērtību, ienes valstij nodokļus.
Šī metode palīdzēja apzināties, ka ierobežotu resursu apstākļos ir jāpieņem īpaši pārdomāti lēmumu, jāvirza prioritātes, kas palīdz ilgtspējīgas attīstības pieeju realizē ilgtermiņā, jo visi 3 ilgtspējīgas attīstības aspekti ir vienlīdz nozīmīgi, lai pieeja veiksmīgi darbotos.



19.05.2012.
4 Lekcijas Rīgas dabaszinību skolā, kur iepazināmies ar interaktīvajām situmnīcām un tur izmantotajām metodēm, bērnu rotaļu laukumu, floristikas studiju, spēlējām spēli Zveja, analizējām ķērpjus un izmēģinājām noteikt gaisa kvalitāti pēc tuvējos kokos atrasto ķērpju veidiem.

Interaktīvajās siltumnīcās bija aplūkojams veids, kā dažādu augu izpēti padarīt bērniem atraktīvu - augu meklēšanas darba lapas, iespēja meklēt atminējumu mīklai, pievērst uzmanību siltumnīcu tipiem, atrast pasaules kartē augu izcelsmes valsti utt. Tie bija labi piemēri tam, kādas var būt alternatīvas iešanai cauri siltumnīcai ar gidu, šāda pieeja palīdz pievērst uzmanību interesantākajām, nozīmīgākajām lietām, sadalīt kustību ierobežotā vietā utt. Pēc tam stundās skolā iespējams atsaukties uz Dabaszinību skolā kopā ar bērniem redzēto un tādējādi mācību procesu padarīt saistošāku. Labs piemērs tam bija arī rotaļu laukums, kur saprotamā veidā attēlotas dazādas fizikas likumības - ja arī bērni neizlasīs vai neievēros paskaidrojumus, tad tomēr skolotājam iespējams atgadināt par ierīci vēlāk stundā, rotaļājoties ar šiem priekšmetiem, to darbības principi paliek atmiņā arī neapzināti un smadzenes visai iespējams tos vēlāk ņems vērā domāšanas procesā.
Spēle Zveja empīriski mums pierādīja, kā darbojas cilvēku īstermiņa domāšana, kas balsīta tikai ekonomiskajā ieguvumā - peļņā. Spēles nosacījumi bija tādi, ka par uzvarētāju tika atzīta tā komanda, kurai spēles beigās (pēc 10 gadiem) bija lielākie aktīvi - nauda bankā un kuģu metāllūžņu vērtība. Spēles galarezultāts - jūrā palikušas tikai 2 zivis - bija labs pamats, lai tālāk analizētu, kāda ir ilgtspējīga zvejniecība - kvotas ir nepieciešamas, lai zivju resursi atjaunotos, nepietiek, ja pie pieļaujamā nozvejas apjoma pieturas tikai viena kompānija - to nepieciešams ievērot visai nozarei, savstarpēji vienojoties. Īstermiņā maksimāla nozveja "uzdzen adrenalīnu", jo redzami ekonomiskie ieguvumi, kompānijas attīstība, bet ilgtermiņā šāda pieeja ved uz bankrotu. Mūsdienīga un ilgtspējīga kompānija tātad ir tāda, kas rūpējas par visiem 3 ilgtspējīgas attīstības aspektiem.
Ķērpju atpazīšanas uzdevums palīdzēja iepazīt šo augu daudzveidību un izpētīt tos tuvāk, vērīgāk palūkoties uz it kā pazīstamām lietām, savukārt gaisa kvalitātes analizēšanas iespēja parāda, kā iespējams pa tiešo savā tuvumā pielietot iegūtās zināšanas, saredzēt kopsakarības.

28.05.2012.

Pēdējā nodarbība, kurā, kurā prezentējām un vadījām grupās izveidotas i.i.a. nodarbības.
Šādas bija kursabiedru sagatavotās tēmas:

• Tekstila pārstrāde;
• Vides Ķīmija;
• Kosmētikas pagatavošana mājas apstākļos;
• Klimata izmaiņas un cilvēks.

Piedāvātās nodarbības palīdzēja gūt pilnīgāku ieskatu konkrētajā temātā un līdzdarboties nodarbības gaitā. Uzzināju daudz jauna par lietām, ar kurām nākas saskarties ikdienā un kā mainīt savu rīcību tā, lai tā kļūtu videi draudzīgāka un ilgtspējīgāka, piemēram, interesanta bija ideja par otrreizēju tekstila lietošanu interesantu rokdarbu - rotu un rotājumu izveidei.

Diskutējot par dabīgas kosmētikas pagatavošanas iespējām mājas apstākļos, radās pārdomas par ilgtspējīgu pieeju dažādu līdzekļu lietojumā vispār - ņemot vērā, ka jebkurai kosmētikai ir lietošanas termiņš un ieteicamais lietošanas laiks pēc atvēršanas, veselīgāk ir iegādāties mazākus iepakojumus, kas savukārt palielina izlietotā iepakojuma atkritumu daudzumu (koks ar diviem galiem). Tomēr vēl veselīgāk ir kosmētiskos līdzekļus veidot no pieejamām dabiskām lietām, kas gan prasa lielāku iedziļināšanos un zināšanas.

Kopumā veidojot nodarbības pēc izglītības ilgtspējīgai attīstībai pieejas, nozīmīgi atcerēties, ka svarigi, pirmkārt, veicināt personīgi nozīmīgu darbību un uzvedības/vērtību maiņu arī ārpus skolas.
Tai pat laikā, jāatceras, ka dzīves vide var būt daudz motivējošāka vai demotivējošāka nekā atsevišķa mācību nodarbība. Piemēram, pati personīgi izveiros no mēslošanas neatļautās vietās, cenšos šķirot atsevišķi kaitīgus atkritumus (baterijas utt.), cenšos izvairīties no atkritumu kalnu veidošanas un resursu izšķērdēšanas. Tomēr to pamatā neesmu mācījusies skolā - motivējošāk bija nepiemēslot vidi ap sevi, lai tas vēlēk nebūtu jāvāc un "jābauda" piemēslotas vides tuvums. Varētu būt, ka agrīnā vecumā, kad pedagoga teiktais bija likums, atsevišķi norādījumi ir man palikuši atmiņā (piemēram, nezīmēt izgriežamu objektu papīra vai auduma gabala vidū, lai nešēķērdētu materiālu - saldajos deviņdesmitajos līdzekļu trūkumā dēļ tas bija īpaši aktuāli).