Bieži vien pedagogsabiedrībā vai vienkārši sabiedrībā tiek diskutēts par neētisku un "kastadirētisku" rīcību.
Ar ētiku saprot filozofisku zinātni par morāli un tikumību; rīcības tikumisko normu sistēmu.
Tātad, kas tad ir vides ētika?
Manā izpratnē tā ir, pirmkārt, nevienaldzīga attieksme pret to, kas ar vidi notiek, kādas ir mūsu rīcības sekas vispār. Izpratne ir pirmais solis uz empātiju.
Otrkārt, katram domājošam cilvēkam nevajadzētu būt vienalga, kādā pasaulē viņa bērniem būs jādzīvo tuvākajā un tālākajā nākotnē - nupat jau tam būtu jābūt acīmredzamam katram cilvēkam, ka vide cilvēka izgājienus nevar absorbēt bezgalīgi (mežā izgāzti atkritumi paši no sevis neizzūd). Šai cerībā uz nevienaldzību gan ir pamatīgs loģisks robs - reitumu individuālistiskā sabiedrība acīmredzami nemaz tik ļoti veidot ģimenes un radīt bērnus nedzenas. Katram gribas dzīvot priekš sevis paša, uz ko arī savā ziņā norāda lielais abortu skaits, arī valstiski ģimenes netiek diezko atbalstītas.
Nummur trīs - RĪCĪBA. Viens cilvēks nevar izdarīt daudz, bet visai sabiedrībai kopumā jau sanāk skaists cipars. Tomēr nebūsim naivi - bez valstiskas "augšu" - valstsvīru un uzņēmumu galvu - gādības lielizmēra izmaiņas ātri neuzpeldēs, ja vien ūdens gluži nesmelsies mutē (bet tad jau būs tā kā pavēlu). Tāpēc vislabāk sākt ar savu rīcību, ja esi ietekmīga persona. Ja neesi ietekmīga persona - sameklē ietekmīgu personu, ko vari ietekmēt. :)
Vārdsakot:
1) kad pelni naudu, padomā par vidi (vai tev tiešām visa tā nauda ir vajadzīga? mīli stresu?)
2) kad rūpējies par cilvēkiem, padomā kāda vide viņiem "spīd" un parūpējies vēlreiz
3) kad rūpējies par vidi, atceries, ka cilvēkiem no kaut kā ir arī jādzīvo
4) kad redzi citos (sevī) videi nedraudzīgu rīcību, mīlīgi iejaucies
5) kad ir iespējams izvēlēties - izvēlies par labu videi
UN restartējam vērtības!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru