Divu produktu dzīves cikla salīdzinājums

Nolēmu salīdzināt tēju:
1) Rūķīšu zāļu tējas maisījums
2) Lipton zaļā tēja


Kā redzams dzīves ciklu shēmās, Rūķīšu tējai ir mazāk posmu, kas saistīti ar ražošanas un transportēšanas darbu dalīšanu - šī tēja tiek ražota nelielā uzņēmumā un augi tiek transportēti tikai Latvijas ietvaros, nav iesaistīta ķīmiskā apstrādē, tējas augšana notiek dabiskos apstākļos, nav iesaistīta miglošana, produkts saglabā savas dabiskās, dziednieciskās īpašības. Produkts iepakots vienā kompozītmateriāla turziņā.

Lipton zaļā tēja tiek transportēta no Āzijas, tādēļ transportēšanā ir daudz CO2 emisiju un patērētas enerģijas, tējas plantācijas tiek miglotas, mēslotas, arī laistītas, iesaistīts daudz dažāda veida iepakojums - lielie iepakojumi kastēs, paši tējas maisiņi un tējas paciņas, plēve, kurā iepakota tējas paciņa.

Kopumā izvērtējot abus produktus, ilgtspējīgāka ir Rūķīšu tēja, jo iesaistīts mazāk papildu enerģijas transportā un iepakojumā. Tomēr, ja visi Latvijas iedzīvotāji pārietu uz šādas tējas lietošanu, tad visiem varētu nepietikt.

Ilgtspējīgākā pieeja būtu ļoti vienkārša - audzēt savu tēju katram pašam savā dārzā vai uz balkona (Piparmētras un kumelītes naski aug, tiešām! Turklāt liepziedu vākšana ir tīrā bauda)! :)

Kas ir vides ētika?

Bieži vien pedagogsabiedrībā vai vienkārši sabiedrībā tiek diskutēts par neētisku un "kastadirētisku" rīcību.
Ar ētiku saprot filozofisku zinātni par morāli un tikumību; rīcības tikumisko normu sistēmu.

Tātad, kas tad ir vides ētika?

Manā izpratnē tā ir, pirmkārt, nevienaldzīga attieksme pret to, kas ar vidi notiek, kādas ir mūsu rīcības sekas vispār. Izpratne ir pirmais solis uz empātiju.

Otrkārt, katram domājošam cilvēkam nevajadzētu būt vienalga, kādā pasaulē viņa bērniem būs jādzīvo tuvākajā un tālākajā nākotnē - nupat jau tam būtu jābūt acīmredzamam katram cilvēkam, ka vide cilvēka izgājienus nevar absorbēt bezgalīgi (mežā izgāzti atkritumi paši no sevis neizzūd). Šai cerībā uz nevienaldzību gan ir pamatīgs loģisks robs - reitumu individuālistiskā sabiedrība acīmredzami nemaz tik ļoti veidot ģimenes un radīt bērnus nedzenas. Katram gribas dzīvot priekš sevis paša, uz ko arī savā ziņā norāda lielais abortu skaits, arī valstiski ģimenes netiek diezko atbalstītas.

Nummur trīs - RĪCĪBA. Viens cilvēks nevar izdarīt daudz, bet visai sabiedrībai kopumā jau sanāk skaists cipars. Tomēr nebūsim naivi - bez valstiskas "augšu" - valstsvīru un uzņēmumu galvu - gādības lielizmēra izmaiņas ātri neuzpeldēs, ja vien ūdens gluži nesmelsies mutē (bet tad jau būs tā kā pavēlu). Tāpēc vislabāk sākt ar savu rīcību, ja esi ietekmīga persona. Ja neesi ietekmīga persona - sameklē ietekmīgu personu, ko vari ietekmēt. :)

Vārdsakot:

1) kad pelni naudu, padomā par vidi (vai tev tiešām visa tā nauda ir vajadzīga? mīli stresu?)
2) kad rūpējies par cilvēkiem, padomā kāda vide viņiem "spīd" un parūpējies vēlreiz
3) kad rūpējies par vidi, atceries, ka cilvēkiem no kaut kā ir arī jādzīvo
4) kad redzi citos (sevī) videi nedraudzīgu rīcību, mīlīgi iejaucies
5) kad ir iespējams izvēlēties - izvēlies par labu videi

UN restartējam vērtības!

3. no 5 - manas apņemšanās ilgtspējīgas attīstības veicināšanai

Apņemšanās nr. 3 - lietot auduma maisiņus iepirkumiem (atkārtoti).

Šobrīd situācija manās mājās ir tāda - tā kā man krīt uz nerviem iepakojumu gūzma, kas ik mēnesi nonāk atkritumu konteinerā (tā dzīvoju privātmājā, ikdienā nākas sekot līdzi, kā pildās mūsmājas atkritumu konteiners), plēves maisiņi tiek grupēti virtuves atvilknēs atkārtotai lietošanai, savukārt uz veikalu bieži vien dodamies ar atkārtoti izmanojamiem maisiņiem. Ieguvums ir kaut vai tīri sadzīvisks - mazāk atkritumu, par kuru aizvākšanu jārūpējas, turklāt plēves maisi kaitinoši čab un mēdz viegli pārplīst pret iepakojumu asajiem stūriem.

Mīnus auduma maisiņiem ir viņu bieži vien mazietilpīgais piegriezums, tādēļ esmu apņēmusies ieviest ietilpīgāku, kad tam būs vairāk laika vai paveiksies ar iegādes iespējām.
Paššūts savdabīgs auduma maisiņš  - tā tomēr arī ir iespēja izcelties :)

2. no 5 - manas apņemšanās ilgtspējīgas attīstības veicināšanai

Šī apņemšanās man ir jau ilgāku laiku un balstās vēlmē uzlabot veselības stāvokli un mazāk iesaistīties atkritumu kalnu vairošanā.
Tātad apņemšanās nummur 2 ir maksimāli ierobežot pusfabrikātu un iepakotas pārtkas lietošanu, ar to saprotot dažādas ātrās uzkodas, dzērienus, arī jogurtus mazajos iepakojumos utt. Šajā pārtikas grupā, kas ir termiski vai kā citādi apstrādāti produkti, ietilpst arī produkti, kuros īpaši populāras sintētiskās pārtikas piedevas, dažādi E un konservanti.

Šī varētu būt arī sarežģītākā no 5 apņemšanām, jo ikdienā to simtprocentīgi īstenot ir praktiski neiespējami, tomēr - cenšos.

Situācijas analīze - tiek slēgtas visas naftas ieguves platformas

Izvērtējums no ilgtspējīgas attīstības 3 aspektiem - ekonomiskais, sabiedrības un apkārtējās vides.


Nav noslēpums, ka bagātā rietumu sabiedrība lielā mērā savu ekonomisko izaugsmi balstījusi tieši naftas resursā - pretēji, piemēram, rapsim, nafta nav jāaudzē, jālaista, jāmiglo, jāievāc kā ražu. Naftai ir jāpievada salīdzinoši maz enerģijas, lai iegūtu maksimālu efektu. OPEC valstis ir vienas no bagātākajām valstīm pasaulē, kā piemēru var minēt AAE.
Nafta ir pavadījusi pēdējā gadsimta straujo industrializāciju, kā arī civilizācijas atklāsmi par dabas resursu izsmeļamību un cilvēka postošo ietekmi uz dzīvo dabu. Naftas industriju bieži vien pavada arī nelāgs piesārņojums.

Kas notiktu, ja pēkšņi civilizācija izdomātu atteikties no naftas?
- es teiktu, ka iestātos milzīgs haoss un ļoti iespējams - arī bads dažādos zemeslodes reģionos.

Apkārtējā vide - ieguvējs?

Sākumā izklausās skaisti - pārstātu plūst naftas produktu degšanas rezultātā rodošās gāzes, to skaitā CO2.

Kvalitatīvi slēgtu ieguvju u.c. industrijas vietu ietekmē pārtrūktu arī naftas radītais cita veida piesārņojums.
Naftas pārvadāšanas transports pārstātu visviet drūzmēties.
Kopumā tā vien šķiet, ka vide uz Zemes pamazām kļūt pagalam laimīga.

Tomēr kas notiktu ar sabiedrību?


Miljoniem dažādu transporta līdzekļu vairs nebūtu lietojami, jo tie nav piemēroti citai degvielai vai arī tās citas degvielas nepietiktu. Praktiski pārtrūktu kuģu un lidmašīnu satiksme. Ja tiktu sākts masveidā audzēt, piemēram, rapsi un ražot degvielu no tās, drīz vien vairs nebūtu vietas, kur audzēt pārtiku vai arī dzīvajai, mežonīgajai dabai vairs nepietiktu vietas cilvēku vajadzību dēļ.

Būtu jāpārorientē daudzu citu lietu ražošana, piemēram, medicīniskās šļirces, iepakojumi, dažāda tehnika utt. utjp. attiecīgi šīs lietas ātri sāktu pietrūkt. Daudzos reģionos nebūtu iespējams peigādāt pirmās nepieciešamības preces, būtu ļoti ierobežota piekļuve, pārvietošanās.
Galvenokārt - trūktu enerģijas resursu, kas novestu pie iztrūkuma un sabiedriskām nekārtībām.

Kas notiktu ar ekonomiku?


Šeit nav daudz ko piebilst - krahs, haoss, neziņa, rietumu sabiedrības noriets, jauns laikmets, bet kāds?

Protams, ka varētu cerēt uz lielisku alternatīvu enerģijas ieguves veidu, pie kā taču mēs visi strādājam, vai ne?

Refleksijas par nodarbībās dzirdēto un darīto

16.04.2012.

Iepazinām ilgtspējīgas attīstības pamatkomponentus  – sabiedrība, apkārtējā vide, ekonomika.

Īss ieskats ilgtspējīgas attīstības un klimata pārmaiņu politikas vēsturē.
Izglītība ilgtspējīgai attīstībai - izglītība, kas izglīto un mudina sabiedrību veidot tādas vērtības, kas rosina veidot savu uzvedību un sabiedrības procesus kopumā tādus, kas Zemes resursus izmanto racionāli un tādējādi, ka arī nākamās paaudzes var baudīt Zemes resursus, bagātību un skaistumu tāpat kā mēs. Tā kā attīstība ir nemitīgs process, arī izglītība ilgtspējīgai attīstībai nemitīgi pilnveidojas.

Nodarbības laikā sākām veidot 5 apņemšanās, kas samazinātu mūsu personīgās darbības negatīvo ietekmi uz vidi un pozitīvi ietekmētu cilvēkus ap mums.

Nodarbībā kopumā sagāzelējās mans priekšstats par videi draudzīgas dzīvošanas jautājumiem – tas ir ne tikai lietot ekoloģiskas lietas un pārtiku, bet arī izvērtēt pilnu ciklu – resursi ražošanai, transportēšanai, izmeši, produktivitāte, kas kopumā ietekmē to, kā manis lietotie produkti un preces, darbība kopumā ietekmē vidi un klimatu. Katra lieta būtu vērtējama carur ilgtspējīgas attīstības pamatkomponentiem

Nācās pārvērtēt savu izpratni par videi draudzīgu pieeju arī plašākā kontekstā, tam palīdzēja docētājas uzdotie jautājumi, analizējot mūsu izteikumus.

23.04.2012.

Izvērtējām 4 vīzijas, kā klimata lietas var attīstīties cilvēku darbības rezultātā, spriedām par to ticamību un vēlamību. Konstatējām, ka salīdzinoši ticamas ir gan teorijas, kurās tiek paredzēts, ka cilvēce atradīs jaunas, efektīvas un videi draudzīgas enerģijas iegūšanas metodes, gan arī metodes, kuras klimata pārmaiņas attēlo pat ļoti dramatiski.

Secinājām, ka ilgtspējīgai attīstībai nepieciešama starpdisciplināra un holistiska pieeja – nepieciešama izpratne un īstenošana visplašākajā mērā.  Procesi vai iniciatīvas jāizvērtē caur 3 aspektiem (sabiedrība, apkārtējā vide, ekonomika), lai pēc būtības ilgtspējīgas attīstības pieeja darbotos.

Veicām Zemes u.c. veselības salīdzinošu novērtējumu un secinājām, ka salīdzinoši ar cilvēku sabidrību planētas Zeme veselība kopumā ir daudz labāka, jo esam "apsēduši" tikai planētas virspusi, tai pat laikā ietekme uz Zemes garozas faunu un floru ir visai graujoša.

28.04.2012.

Nodarbībā skatījāmies filmu „Laika jautājums”, kurā tika skaidrots, ka uz fosilo degvielu balstītais transports nav vienīgais klimata pārmaiņu veicinātājs (siltumnīcas efekta gāzes, tostarp CO2), bet pārmaiņas veicina arī Saules aktivitāte, Zemes rotācijas īpatnības, vulkāniskā aktivitāte, ugunsgrēki, lopkopība, trūdēšanas procesi u.c. Savukārt sekas izpaužas ledāju kušanā, viesuļvētrās, plūdos, karstuma viļņos, ūdens trūkums un tuksnešu palielināšanās... Mūsdienās cilvēks 1dienā iztērē tik daudz enerģijas, cik pirms 1000 gadiem 1 cilvēks iztērēja visas dzīves laikā.

Iepazinām ekoloģiskās pēdas jēdzienu un iemācījāmies to aprēķināt vietnē http://www.pdf.lv/epeda/epeda.html. Pārrunājām dažādas iespējas uzlabot savu sniegumu, piemēram, izmantojot LED vai ekonomiskās spuldzes, lietojot auduma maisiņus, nelietot balinātu papīru un veļas optiskos balinātājus vai izslēgt gaismas un elektroniskās ierīces, kad tās netiek lietotas, neatstāt tās arī gaidīšanas režīmā.

14.05.2012.
Salīdzinājām 2 trikotāžas krekliņu dzīves ciklus, analizējām dažādu ražošanas posmu ietekmi uz vidi. Videi veisvērtīgāk izrādījas tas, ja šis dzīves cikls ir nevis lineārs (iegūst izejvielas-> ražo -> pārdod-> izmet), bet gan aplveida, kad beigu atkritums tiek pārstrādāts un atkal kļūst par izejvielu. Izrādās, ka viena krekliņa izgatavošanai ir nepieciešams pievadīt daudz enerģijas katrā dzīves cikla posmā.

Metode: projektu piešķiršanas komisija
Grupu diskusiju gaitā no 10 projektiem izvēlējāmies trīs - 4.,6., un 9.
Secinājām, ka tomēr svarīgi pievērst uzmanību projekta nosaukuma formulējumam, piemēram, ja mēs būtu ievērojušas atšķirību starp atjaunojamo un neizsīkstošo enerģiju, tad iespējams, ka 6. projektu nebūtu atbalstījušas. Mājražošanas attīstība programma (9.) šķita kā laba alternatīva, lai mazinātu cilvēku pārcelšanos no laukiem uz pilsētām, jo vietējos pārtikas resursus nodrošina lauki, nevis pilsētas. Mājražošana ir iespēja cilvēkiem attīstīt savu biznesu mājās, tādējādi stiprinot vietējo kopienu, lai nav tā, ka pagastā vienīgie nodarbinātie ir pašvaldības darbinieki un skolu personāls, bet lai tiek radīta arī pievienotā vērtība un attīstīta tradicionāla ražošana, ekoloģiska pieeja (ko rūpnīcās ievērot ir komplicētāk).
Atbalstījām inženieru izglītību (4.) kā ilgtermiņa projektu, lai attīstītos ekonomiskais aspekts, sociālajā aspektā tas nodrošina cilvēku labklājību un komfortu, resursus sociālajā budžetā, ja tiek stimulētas jomas, kuras veido pievienoto vērtību, ienes valstij nodokļus.
Šī metode palīdzēja apzināties, ka ierobežotu resursu apstākļos ir jāpieņem īpaši pārdomāti lēmumu, jāvirza prioritātes, kas palīdz ilgtspējīgas attīstības pieeju realizē ilgtermiņā, jo visi 3 ilgtspējīgas attīstības aspekti ir vienlīdz nozīmīgi, lai pieeja veiksmīgi darbotos.



19.05.2012.
4 Lekcijas Rīgas dabaszinību skolā, kur iepazināmies ar interaktīvajām situmnīcām un tur izmantotajām metodēm, bērnu rotaļu laukumu, floristikas studiju, spēlējām spēli Zveja, analizējām ķērpjus un izmēģinājām noteikt gaisa kvalitāti pēc tuvējos kokos atrasto ķērpju veidiem.

Interaktīvajās siltumnīcās bija aplūkojams veids, kā dažādu augu izpēti padarīt bērniem atraktīvu - augu meklēšanas darba lapas, iespēja meklēt atminējumu mīklai, pievērst uzmanību siltumnīcu tipiem, atrast pasaules kartē augu izcelsmes valsti utt. Tie bija labi piemēri tam, kādas var būt alternatīvas iešanai cauri siltumnīcai ar gidu, šāda pieeja palīdz pievērst uzmanību interesantākajām, nozīmīgākajām lietām, sadalīt kustību ierobežotā vietā utt. Pēc tam stundās skolā iespējams atsaukties uz Dabaszinību skolā kopā ar bērniem redzēto un tādējādi mācību procesu padarīt saistošāku. Labs piemērs tam bija arī rotaļu laukums, kur saprotamā veidā attēlotas dazādas fizikas likumības - ja arī bērni neizlasīs vai neievēros paskaidrojumus, tad tomēr skolotājam iespējams atgadināt par ierīci vēlāk stundā, rotaļājoties ar šiem priekšmetiem, to darbības principi paliek atmiņā arī neapzināti un smadzenes visai iespējams tos vēlāk ņems vērā domāšanas procesā.
Spēle Zveja empīriski mums pierādīja, kā darbojas cilvēku īstermiņa domāšana, kas balsīta tikai ekonomiskajā ieguvumā - peļņā. Spēles nosacījumi bija tādi, ka par uzvarētāju tika atzīta tā komanda, kurai spēles beigās (pēc 10 gadiem) bija lielākie aktīvi - nauda bankā un kuģu metāllūžņu vērtība. Spēles galarezultāts - jūrā palikušas tikai 2 zivis - bija labs pamats, lai tālāk analizētu, kāda ir ilgtspējīga zvejniecība - kvotas ir nepieciešamas, lai zivju resursi atjaunotos, nepietiek, ja pie pieļaujamā nozvejas apjoma pieturas tikai viena kompānija - to nepieciešams ievērot visai nozarei, savstarpēji vienojoties. Īstermiņā maksimāla nozveja "uzdzen adrenalīnu", jo redzami ekonomiskie ieguvumi, kompānijas attīstība, bet ilgtermiņā šāda pieeja ved uz bankrotu. Mūsdienīga un ilgtspējīga kompānija tātad ir tāda, kas rūpējas par visiem 3 ilgtspējīgas attīstības aspektiem.
Ķērpju atpazīšanas uzdevums palīdzēja iepazīt šo augu daudzveidību un izpētīt tos tuvāk, vērīgāk palūkoties uz it kā pazīstamām lietām, savukārt gaisa kvalitātes analizēšanas iespēja parāda, kā iespējams pa tiešo savā tuvumā pielietot iegūtās zināšanas, saredzēt kopsakarības.

28.05.2012.

Pēdējā nodarbība, kurā, kurā prezentējām un vadījām grupās izveidotas i.i.a. nodarbības.
Šādas bija kursabiedru sagatavotās tēmas:

• Tekstila pārstrāde;
• Vides Ķīmija;
• Kosmētikas pagatavošana mājas apstākļos;
• Klimata izmaiņas un cilvēks.

Piedāvātās nodarbības palīdzēja gūt pilnīgāku ieskatu konkrētajā temātā un līdzdarboties nodarbības gaitā. Uzzināju daudz jauna par lietām, ar kurām nākas saskarties ikdienā un kā mainīt savu rīcību tā, lai tā kļūtu videi draudzīgāka un ilgtspējīgāka, piemēram, interesanta bija ideja par otrreizēju tekstila lietošanu interesantu rokdarbu - rotu un rotājumu izveidei.

Diskutējot par dabīgas kosmētikas pagatavošanas iespējām mājas apstākļos, radās pārdomas par ilgtspējīgu pieeju dažādu līdzekļu lietojumā vispār - ņemot vērā, ka jebkurai kosmētikai ir lietošanas termiņš un ieteicamais lietošanas laiks pēc atvēršanas, veselīgāk ir iegādāties mazākus iepakojumus, kas savukārt palielina izlietotā iepakojuma atkritumu daudzumu (koks ar diviem galiem). Tomēr vēl veselīgāk ir kosmētiskos līdzekļus veidot no pieejamām dabiskām lietām, kas gan prasa lielāku iedziļināšanos un zināšanas.

Kopumā veidojot nodarbības pēc izglītības ilgtspējīgai attīstībai pieejas, nozīmīgi atcerēties, ka svarigi, pirmkārt, veicināt personīgi nozīmīgu darbību un uzvedības/vērtību maiņu arī ārpus skolas.
Tai pat laikā, jāatceras, ka dzīves vide var būt daudz motivējošāka vai demotivējošāka nekā atsevišķa mācību nodarbība. Piemēram, pati personīgi izveiros no mēslošanas neatļautās vietās, cenšos šķirot atsevišķi kaitīgus atkritumus (baterijas utt.), cenšos izvairīties no atkritumu kalnu veidošanas un resursu izšķērdēšanas. Tomēr to pamatā neesmu mācījusies skolā - motivējošāk bija nepiemēslot vidi ap sevi, lai tas vēlēk nebūtu jāvāc un "jābauda" piemēslotas vides tuvums. Varētu būt, ka agrīnā vecumā, kad pedagoga teiktais bija likums, atsevišķi norādījumi ir man palikuši atmiņā (piemēram, nezīmēt izgriežamu objektu papīra vai auduma gabala vidū, lai nešēķērdētu materiālu - saldajos deviņdesmitajos līdzekļu trūkumā dēļ tas bija īpaši aktuāli).

Mans ekoloģiskās pēdas nospiedums

Savu ekoloģiskās pēdas nospiedumu aprēķināju tīmekļa adresē: http://www.pdf.lv/epeda/epeda.html
Rezultāts =2.1Ha jeb pārlieku aizdomīgi labs rezultāts. Pēc testa aizpildīšanas konstatēju, ka neesmu atzīmējusi tādu lietu kā dators iegādi pēdējā gada laikā, jo tas nebija atšifrēts atbilžu variantos. Tāpat arī apzinos, ka pēdējā laikā dzīvoju ekonomiskāk nekā dažus gadus iepriekš.

Rezultāts vieš cerību, ka mana dzīvesdarbība atstāj uz planētas klimatu ciešamu iespaidu un dzīvoju samērā saprātīgi. Tomēr, ja man būtu pieejami brangāki naudas resursi, tad diezin vai rezultāts būtu tik pieticīgs.

Kā redzams attēlā, tad lielāko daļu manas eko. pēdas nospieduma veido tieši pārtika un arī mājoklis, kas nav siltināts un tiek kurināts ar malku. Vēl visi apgaismes ķermeņi nav aprīkoti ar ekonomiskajām spuldzītēm (kas ir interesanti, kvēldiega spuldzes, nonākot atkritumos nav ne tuvu tik kaitīgas dabai kā ekonomiskās spuldzes). Pārtikas daļu varētu mazināt, samazinot vai atsakoties no dzīvnieku izcelsmes produktiem un samazinot uzņemto kaloriju daudzumu.

Mūsu planēta, raugoties no kosmosa

Šādi video var tikt lietoti mācību procesā, lai liktu paraudzīties uz Zemi un ieraudzīt to kā mūsu visu kopīgās mājas, kā arī veidot tādu skatījumu, kas ir empātiks pret planētas labbūtību.