Šeit nu tas ir.
Kā pirmo uzdevumu veicu cīniņu ar sevi un sistēmu - mans ieguldījums bija "Ķīnas preču boikots" cīņā par labu vides saglabāšanai. Zināms, ka viens no aspektiem ir kaut vai izmaksas, kas rodas preces transportējot, dažādu transportlīdzekļu izmešu nonākšana atmosfērā. Īsāk sakot - resursu izšķiešana. No ekonomiskā aspekta var sacīt arī tā - jāpērk Latvijā ražotas lietas, lai attīstās vietājais bizness, lai nauda neaizplūst uz tālienes makiem, bet paliek šaizemē. Turklāt to Ķīnas preču pirkšana, kas ir īpaši lētas, atbalsta nevienlīdzīgu konkruenci un videi nedraudzīgu ražošanu (jo vai iespējams ražot gan lēti, gan videi draudzīgi?)
Kā man ar šo veicās?
Pirmajā apņemšanās nedēļā gandrīz tiku sveikā cauri, jo rūpniecības preces, kuru liela daļa mūsu veikalu plauktos ir nonākušas tieši no Ķīnas, principā iegādāties nebija manos plānos.
BET...
Steigā pērkot dāvanu maisiņu, uzrāvos: "ražots Ķīnā".
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru